{"id":22139,"date":"2026-11-01T16:06:37","date_gmt":"2026-11-01T16:06:37","guid":{"rendered":"https:\/\/sauh.ee\/koksnes-mitruma-meritajs\/"},"modified":"2026-11-01T16:06:37","modified_gmt":"2026-11-01T16:06:37","slug":"koksnes-mitruma-meritajs","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/sauh.ee\/en\/koksnes-mitruma-meritajs\/","title":{"rendered":"Koksnes mitruma m\u0113r\u012bt\u0101js: \u010detri re\u017e\u012bmi un ko skaitlis noz\u012bm\u0113"},"content":{"rendered":"<h2>\u012as\u0101 atbilde<\/h2>\n<p>Koka, sienas un m\u016bra mitrumam plaukt\u0101 ir viens m\u0113r\u012bt\u0101js: <a href=\"https:\/\/sauh.ee\/lv\/product\/ewm04-puidu-niiskusemootja\/\">ERICKHILL EWM04<\/a>, 47 \u20ac. Izv\u0113le nav starp div\u0101m kast\u0113m. Izv\u0113le ir re\u017e\u012bms. M\u012bksts koks, cietkoks, siena un m\u016bris ir \u010detras da\u017e\u0101das skalas. Termometrs, met\u0101la detektors un lauka detektors ir citi darbi un citi ce\u013cve\u017ei: <a href=\"https:\/\/sauh.ee\/en\/kuru-infrasarkano-termometru\/\">infrasarkanais termometrs<\/a> un <a href=\"https:\/\/sauh.ee\/en\/metala-detektors-vai-lauka-detektors\/\">detektors<\/a>.<\/p>\n<h2>Ko dara m\u0113r\u012b\u0161ana bez adat\u0101m<\/h2>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" src=\"https:\/\/sauh.ee\/wp-content\/uploads\/2026\/11\/sauh.ee-ewm04-puidu-niiskusemootja_1.webp\" alt=\"Koksnes mitruma m\u0113r\u012bt\u0101js EWM04\" style=\"max-width:100%;height:auto\"><\/p>\n<p>EWM04 m\u0113ra bez adat\u0101m l\u012bdz 5 cm dzi\u013cumam. Adatu kok\u0101 nedur, virsm\u0101 nepaliek divi caurumi. 5 cm ir dzi\u013cums, par ko run\u0101 lapa, nevis viss sienas biezums. Ja mitrums ir dzi\u013c\u0101k par 5 cm, \u0161is m\u0113r\u012bt\u0101js to neredz. Precizit\u0101te lap\u0101 ir \u00b14%. R\u0101d\u012bjums 20% var b\u016bt 16\u201324%. Ar to pietiek, lai redz\u0113tu slapja un sausa starp\u012bbu. T\u0101s nav laboratorijas svari.<\/p>\n<p>Trauksme pal\u012bdz atrast mitrumu. Trauksme ner\u0101da pel\u0113jumu. Pel\u0113jums var b\u016bt viet\u0101, kur r\u0101d\u012bjums ir augsts, un pel\u0113juma var neb\u016bt viet\u0101, kur r\u0101d\u012bjums ir augsts. M\u0113r\u012bt\u0101js dod procentu. Pel\u0113jumu saka acs vai paraugs, nevis \u0161is ekr\u0101ns.<\/p>\n<p>Ekr\u0101ns ir LCD ar fona apgaismojumu. Ier\u012bce pati izsl\u0113dzas p\u0113c 5 min\u016bt\u0113m. Izm\u0113ri 17,8 \u00d7 8,3 \u00d7 4,8 cm, svars 250 g. Viena roka, kabata, nevis koferis.<\/p>\n<h2>\u010cetri re\u017e\u012bmi, \u010detras skalas<\/h2>\n<p>Nepareizs re\u017e\u012bms dod skaitli, kas izskat\u0101s prec\u012bzs un ir sve\u0161\u0101 skal\u0101. Lapa dala t\u0101:<\/p>\n<table>\n<thead>\n<tr>\n<th>Re\u017e\u012bms<\/th>\n<th>Skala<\/th>\n<th>Kad<\/th>\n<\/tr>\n<\/thead>\n<tbody>\n<tr>\n<td>M\u012bksts koks<\/td>\n<td>0\u201360%<\/td>\n<td>priede, egle un cits m\u012bksts koks<\/td>\n<\/tr>\n<tr>\n<td>Cietkoks<\/td>\n<td>0\u201336%<\/td>\n<td>cietkoks, ne t\u0101 pati skala k\u0101 m\u012bkstajam<\/td>\n<\/tr>\n<tr>\n<td>Siena<\/td>\n<td>0\u201396%<\/td>\n<td>siena, ne koka gabals<\/td>\n<\/tr>\n<tr>\n<td>M\u016bris<\/td>\n<td>0\u2013100%<\/td>\n<td>akmens un m\u016bris<\/td>\n<\/tr>\n<\/tbody>\n<\/table>\n<p>Cietkoka skala beidzas pie 36%. M\u012bkst\u0101 koka skala iet l\u012bdz 60%. Ja m\u0113ra neiz\u017euvu\u0161u ozolu m\u012bkst\u0101 koka re\u017e\u012bm\u0101, sal\u012bdzina sve\u0161u skalu. Ja m\u0113ra sienu koka re\u017e\u012bm\u0101, tas pats. Re\u017e\u012bmu izv\u0113las pirms tic skaitlim.<\/p>\n<p>M\u0113r\u012bt\u0101js nezina, vai malka vai gr\u012bdas d\u0113lis ir \u201epietiekami sauss\u201d. Robe\u017eu liek darbs. Par malku praks\u0113 bie\u017ei run\u0101 zem 20%, par iek\u0161\u0113jo apdari par zem\u0101ku skaitli. \u0160\u012bs robe\u017eas uz EWM04 nav uzrakst\u012btas. M\u0113r\u012bt\u0101js dod procentu ar \u00b14% precizit\u0101ti. J\u016bs sal\u012bdzin\u0101t to ar robe\u017eu, ko prasa darbs. Negaidiet, ka trauksme teiks \u201etagad var lakot\u201d.<\/p>\n<h2>Kur to lieto un kur n\u0113<\/h2>\n<p>Malkas gr\u0113da, gr\u012bdas d\u0113lis pirms apdares, siena ap logu, pagraba siena un m\u016bris p\u0113c s\u016bces ir \u0161\u012b m\u0113r\u012bt\u0101ja darbs. Liekat pie virsmas, izv\u0113laties re\u017e\u012bmu un las\u0101t procentu. Ja viena vieta ir skaidri augst\u0101ka par blakus eso\u0161o sauso, esat atradu\u0161i slapjo vietu. T\u0101 ir trauksmes j\u0113ga.<\/p>\n<p>Tas nem\u0113ra gaisa temperat\u016bru un nem\u0113ra virsmas temperat\u016bru. Grils, kr\u0101sns un \u0113diens ir termometra ce\u013cvedis. Tas neatrod mon\u0113tu zem\u0113 un ner\u0101da elektrisko lauku. Tas ir detektora ce\u013cvedis. Viena 47 \u20ac kaste neaizst\u0101j tr\u012bs m\u0113rinstrumentus.<\/p>\n<h2>Bie\u017ei jaut\u0101jumi<\/h2>\n<p><strong>Vai tas r\u0101da pel\u0113jumu?<\/strong> N\u0113. Tas r\u0101da mitrumu. Pel\u0113jumu uz ekr\u0101na nez\u012bm\u0113.<\/p>\n<p><strong>Vai adata ir vajadz\u012bga?<\/strong> N\u0113. M\u0113r\u012b\u0161ana ir bez adat\u0101m, l\u012bdz 5 cm.<\/p>\n<p><strong>Vai viens re\u017e\u012bms der visam?<\/strong> N\u0113. \u010cetras skalas lap\u0101 ir t\u0101p\u0113c, ka koks, siena un m\u016bris nav viens m\u0113rs.<\/p>\n<p><strong>Vai \u00b14% noz\u012bm\u0113, ka r\u0101d\u012bjums ir nepareizs?<\/strong> N\u0113. Tas noz\u012bm\u0113, ka r\u0101d\u012bjums ir josla, nevis viena prec\u012bza desmitda\u013ca. Slapja un sausa starp\u012bba ir liel\u0101ka par \u0161o joslu.<\/p>\n<p>Izstr\u0101d\u0101jumi ir p\u0113c pas\u016bt\u012bjuma. Pieg\u0101des laiks apstiprin\u0101s p\u0113c pas\u016bt\u012bjuma.<\/p>","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>\u012as\u0101 atbilde Koka, sienas un m\u016bra mitrumam plaukt\u0101 ir viens m\u0113r\u012bt\u0101js: ERICKHILL EWM04, 47 \u20ac. Izv\u0113le nav starp div\u0101m kast\u0113m. Izv\u0113le ir re\u017e\u012bms. M\u012bksts koks, cietkoks, siena un m\u016bris ir \u010detras da\u017e\u0101das skalas. Termometrs, met\u0101la detektors un lauka detektors ir citi darbi un citi ce\u013cve\u017ei: infrasarkanais termometrs un detektors. Ko dara m\u0113r\u012b\u0161ana bez adat\u0101m EWM04 [&hellip;]<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":21942,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[300],"tags":[],"class_list":["post-22139","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-blogi"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/sauh.ee\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/22139","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/sauh.ee\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/sauh.ee\/en\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/sauh.ee\/en\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/sauh.ee\/en\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=22139"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/sauh.ee\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/22139\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/sauh.ee\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media\/21942"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/sauh.ee\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=22139"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/sauh.ee\/en\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=22139"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/sauh.ee\/en\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=22139"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}